Radio Maz? Las?tava

Ar viņu sazināties nemaz nav tik vienkārši, jo tagad viņš dzīvo Kanādā, kur bebri mēdz pārgrauzt optiskos kabeļus. Galu galā mums tas izdodas, un Vilis Lācītis mums izstāsta, ka maģistra diplomam, kas iegūts Oksfordā, nekādas īstas jēgas viņa dzīvē nav, bet briti tagad nemaz tik priecīgi par izstāšanos no Eiropas Savienības neesot. Vilis Lācītis literatūrā debitēja ar romānu "Stroika ar skatu uz Londonu", toreiz viņš slēpās aiz lāča maskas, tagad - maska ir palikusi tikai pseidonīmā, bet zoom ekrānā ar mums sarunājas bārdains vīrs ar ironisku skatu uz dzīvi un augstskolām. Viļa Lācīša romānu "Oxforda ar skatu uz universitāti", kurš beidzas ar to, ka galvenais varonis uzņemts Oksfordas universitātē, izdevusi "Dienas Grāmata".   Raidījumu atbalsta:

Kāds dzīves nogurdināts psihoterapeits skaita stundas līdz pensijai. Viņš vairs negrib nevienu jaunu pacientu, viņš vairs negrib neko jaunu piedzīvot vai izdarīt. Viņš ir noguris no pacientu stāstiem, no savas jautājumu un atbilžu rutīnas. Līdz brīdim, kad gandrīz tiešā nozīmē viņa praksē ielaužas Agate, paciente ar smagu slimības vēsturi un dīvainām vēlmēm. Un tad vēl ir meitene, kura sasitās, un kaimiņš, ar kuru psihoterapeits nav iepazinies, bet zina viņa ikdienas ritmu pēc skaņām aiz sienas. Viss mainās. Stāsts par to, kā dāņu psiholoģes  Annes Katrīnes Bomanes  debijas romāns "Agate" nonāca līdz izdevējiem un tulkojumiem "Radošajā Eiropā" , ir arī īpašas neatlaidības stāsts. Tulkotāja no dāņu valodas Inga Mežaraupa un aktieris Gundars Āboliņš vienojas, ka "Agate" būtu izcila kamerfilma.  Annes Katrīnes Bomanes romānu "Agate" izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

"Es gribētu par kaut ko kļūt…" – tas nav virsraksts kādam domrakstam, tāds nosaukums grāmatai, kurā ir trīs Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas. Annija Hackelsone no Rīgas savu dienasgrāmatu rakstīja vācu valodā. Hanna Bloha dzīvoja Strenčos un Valmierā un dienasgrāmatu rakstīja latviski. Šeina Grama dzīvoja Preiļos un rakstīja jidišā. Dzīvē viņām nebija lemts satikties, jo visu meiteņu trīs dzīves beidzas holokaustā 1941. gadā, tomēr tagad viņu domas, jaunības sapņi un attieksme pret pasaulē notiekošo satiekas grāmatā "Es gribētu par kaut ko kļūt…". Par to, kā dienasgrāmatas atgriezušās Latvijā, stāsta muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis. Fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Trīs Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas par laiku no 1934. līdz 1941. gadam Rīgā, Preiļos un Strenčos. Izdevis muzejs "Ebreji Latvijā" un apgāds "Jumava".   Raidījumu atbalsta:

Viņi domāja, ka aizbrauks tepat līdz Kurzemei vai varbūt līdz Vācijai, ka karš tūlīt beigsies, bet nekad nedomāja, ka aizbrauks līdz Austrālijai, Amerikai vai Venecuēlai un uz visu mūžu. Pēc tam, kad slēdza bēgļu nometnes Vācijas rietumos, latviešus izkaisīja pa visu pasauli. ANO starptautiskās bēgļu organizācijas lielā operācija – bēgļu transportēšana no Vācijas nometnēm uz citām valstīm un kontinentiem noslēdzās 1951. gada beigās, bet aiz skaitļiem un gadiem ir cilvēku likteņi. Anna Velēda Žīgure uzklausījusi daudzus stāstus, bet respektējusi to, ka daudzi cilvēki nevēlējušies, lai min viņu īstos vārdus un uzvārdus. Vispirms tapa grāmata "Viņi. Ceļā" – par bēgļu ceļu līdz Vācijai, tad "Viņi. Svešos pagalmos" – par dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā, un tagad – "Viņi. Atkal ceļā" – par izceļošanu no Vācijas nometnēm pa plašo pasauli. Literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs raksta: "Anna Žīgure savās grāmatās uz vēsturiskās fona ļauj runāt bēgļiem no Latvijas 1944./45. gadā- gan par dzīvi svešās zemēs bēgļu nometn

15 rakstnieki ļauj ieskatīties savā radošajā laboratorijā. Viens gaida iedvesmu, cits ir pārliecināts, ka iedvesma atnāk tikai darba procesā; viens raksta nakts vidū; cits – agri no rīta; vienam vajag rakstāmpulti, citam – galdiņu, ko ielikt gultā. Viens svīst un mokās, cits – lido… Un tā varētu turpināt. Viena no grāmatas ‘’Rakstniecības laboratorija” redaktorēm Inga Žolude raksta: "No funkcionāli praktiskām līdz alķīmiski mistiskām vai pat dievišķām savā iekārtojumā tās glabā praktiskus padomus, teorētiskas nostādnes, filozofiskas pārdomas un personiskas refleksijas." Radio mazajā lasītavā sarunas ar trim rakstniekiem – Ingu Žoludi, Māri Bērziņu un Osvaldu Zebri. "Rakstniecības laboratoriju" izdevusi "Dienas Grāmata". Saruna par grāmatu arī raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:  

"Elegantā Rīga" ir Inetas Saulītes-Zanderes pētījums un kultūrvēsturisks stāsts, kas ar bagātu ilustratīvo materiālu un 20.-30.gadu preses citātiem veido ainu, kā darbojās tā laika modes industrija Latvijā ar skatu dāmām uz Parīzi, bet kungiem – uz Londonu. Pēc sludinājumiem un adrešu grāmatām autore veido savdabīgu Rīgas amatnieku ģeogrāfiju ar ielām, kur darbojas cepurnieki, apavu meistari, cimdinieki un citi meistari, bet modistes brauc uz Parīzi, lai kopētu jaunākās pavasara tendences. Tā laika vidusškira tuvojas saviem ideāliem caur modi apģērbā, dejās un uzvedībā. Kopā ar autori Initu Saulīti-Zanderi sarunā piedalās vēsturniece Ineta Lipša, kura pētījusi sieviešu darbību politikā strapkaru Latvijā. Fragmentus no "Elegantās Rīgas" lasa Gundars Āboliņš. Izdevis "Neputns". Pētnieces par grāmatu sarunājas arī raidījumā Kultūras rondo:   Raidījumu atbalsta:  

„Ielu muzikantu piezīmes” ir superbieza grāmata, ne tikai lappušu skaita ziņā, bet arī tās emocionālās amplitūdas ziņā. No divu bohēmiski noskaņotu mūziķu ceļošanas, dzīvošanas uz ielām, alkohola un citu vielu lietošanas, neatcerēšanās un negribēšanas atcerēties 2009. gadā līdz Ūdra avārijai un laikam pēc tam, kurā Ilonai nākas domāt ne tikai par vīru un tā kopšanu, bet arī par dēlu Bārtu un eksistenciālas izdzīvošanas lietām. „Ielu muzikantu piezīmes” ir aktrises un mūziķes Ilonas Balodes otrā grāmata, tikko apgāds „Zvaigzne ABC” pārizdeva arī viņas pirmo grāmatu „Rīga – Pekina”. Atklātības līmenis un divu laiku (pirms un pēc Ūdra avārijas) mijiedarbība „Ielu muzikantu piezīmēs” veido matēriju, kurā nav viegli būt, bet patiesi gan. Radio mazajā lasītavā saruna ar Ilonu Balodi un fragmenti no viņas grāmatas „Ielu muzikantu piezīmes”, kurus lasa Gundars Āboliņš. Par grāmatu Ilona Balode stāsta arī raidījumā Kultūras rondo. Raidījumu atbalsta:

„Ja nāve un asinis – tad līdz smakai. Ja mīlestība – līdz seksam, reizēm arī rupjam. Un ja māksla, tad tā, ka tajā aizmirstas viss,” tā par Sofjias Šovo romānu „Sapnī ar Botičelli” saka tulkotāja no franču valodas Irēna Auziņa. Un piebilst – ja kaķi, tad šņācoši un mežonīgi. 15. gadsimta Florencē, kurā valda renesanses mākslinieku atbalstītājs Lorenco Mediči, gleznotājs Sandro Botičelli rada mākslas darbus, kurus pazīst visa pasaule. Bet 15. gadsimta Florencē ir arī sazvērestības, intrigas un apokaliptiski pareģojumi. Un Florencē sastopas Sandro Botičelli un Leonardo Da Vinči. Sofijas Šovo romānu „Sapnī ar Botičelli” izdevusi „Aminori”. Raidījumu atbalsta:

Vēl pirms Covid un kara tulkotājam Denam Dimiņam kā suvenīru konferencē uzdāvināja kādu grāmatu. Viņš izlasīja. Pēc kāda laika apgāds „Zvaigzne ABC” viņam piedāvāja šo grāmatu tulkot. Viņš, protams, piekrita, jo bija to jau lasījis. Tā bija Alekseja Saļņikova grāmata „Petrovi ar gripu”. Uz grāmatas latviešu izdevuma vāka ir Kirila Serebreņņikova filmas plakāts, starp citu šajā filmā Petrova sievu, bibliotekāri, kura ienīst cilvēkus, tēlo Čulpana Hamatova. Realitātes šajā romānā ir vairākas, viena – postpadomju, nerealizētas personības ar dažnedažādām dīvainībām – arī vairākas, to skaitā pats Petrovs, kurš strādā par automehāniķi, bet brīvajā laikā zīmē komiskus un lasa sava drauga nepublicētos manuskriptus. Autors Aleksejs Saļņikovs dzimis Tartu, dzīvo Jekaterinburgā, romāns „Petrovi ar gripu” saņēma bestsellera balvu 2018. gadā, bet 2021. gadā – filma saņēma Kannu kinofestivāla Vulkāna balvu. Par „Petroviem” stāsta tulkotājs Dens Dimiņš, lasa – Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Jaunā Rīgas teātra izrādes "Žižeks un Pītersons. Gadsimta duelis" pārsteidzošā popularitāte liecina, ka intelektuāli dueļi ir nepieciešami mūsdienu cilvēkiem. Un viens šāds mūsdienu intelektuālis ir britu publicists politisko un sociālo jautājumu jomā Daglass Marijs. Pēc grāmatas "Eiropas dīvainā nāve" viņš piedāvā "Pūļa neprātu", kas kļuvis par dižpārdokli un tulkots daudzās valodās, tagad arī latviešu. Kreisais liberālis kādā brīdī kļūst par labējo konservatīvo, izrādās, tā noticis ar šo britu socioloģijas un politoloģijas pētnieku un rakstnieku Daglasu Mariju, kura pirmā grāmata sarakstīta agri - 17 gadu vecumā. Runāsim ne tikai par dzimti, rasi, identitāti, kas norādīts jau grāmatas apakšvirsrakstā, bet arī par tehnoloģijām un to, kas notiek tad, kad skrejceliņš skrien ātrāk, nekā kājas spēj tikt līdzi... "Pūļa neprāta" autors mēģina noskaidrot, kas notiek šajā stihiskajā skrējienā, kad pat nemēģinām noskaidrot, uz kurieni mēs skrienam un kāpēc. Par Mariju Daglasu un grāmatu "Pūļa neprāts" sarunājamies

Žorža Pereka trešā grāmata "Cilvēks, kas guļ" ir stāsts par radikālu attiekšanos - meditācija par dīkstāvi, etīde par tukšumu, atsvešināšanās hronika, kas vēstī par pakāpenisku aiziešanu no cilvēkiem un lietām. Kāds to nodēvējis arī par attālu Oblomova radinieku. To var uztvert gan kā autobiogrāfisku refleksiju par personisku utopisku plānu, gan kā paaudzes manifestu, protestējot pret patērētāju sabiedrības ideāliem. Zorža Pereka "Cilvēks, kas guļ" ir pilnīgs pretstats citai šī autora grāmatai "Dzīve lietošanas pamācība", kurā bija daudz istabu, daudz lietu, daudz cilvēku. Šoreiz ir tikai "tava istaba, kas ir skaistākā no vientuļajām salām, un Parīze ir tuksnesis, ko neviens nekad nav šķērsojis. Tev nevajag neko citu kā tikai šo mieru, šo miegu, tikai šo klusumu, sastingumu". Žorža Pereka grāmatu "Cilvēks, kas guļ" no franču valodas tulkojusi Gita Grīnberga, ar kuru sarunājamies raidījumā, izdevusi "Omnia mea".   Raidījumu atbalsta:

Stāsti par dzīvi un mūziku, par dzīvi mūzikā un mūziku dzīvē – tie šoreiz vieno Deivu Grolu grāmatā "Stāstnieks" un Arti Dvarionas Radio mazās lasītavas studijā. Deivs Grols jau agri dodas koncertturnejās ar grupu "Scream", tad pievienojās "Nirvanai" kā bundzinieks un visbeidzot izveidoja grupu "Foo Fighters", par kuras vēl gaidāmajiem mūzikas notikumiem zina stāstīt mūziķis un radio SWH ētera personība Artis Dvarionas, kurš reiz intervējis Deivu Grolu. Mūziķis, kurš ne tikai rada mūziku un dziesmu tekstus, bet arī lielisku tekstu – tādu var iepazīt Deivu Grolu grāmatā "Stāstnieks", kuru no angļu valodas tulkojusi Eva Vieta, izdevis "Helios". Bet Artis Dvarionas atklāj, ka atgriezies mūzikā ar skatuves vārdu Lapsene. Raidījumu atbalsta:

Fotoattēlā grāmatas sākumā redzams autors Valdis Klišāns, viņam aiz muguras Ļeņina portrets, bet uz galda  –VEF "Sigma", un tam visam ir nozīme un stāsts. Lasot Valda Klišāna grāmatu "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijas uz vēsturi", Gundars Āboliņš to papildina ar savām atmiņu ainām. Kas to lai zina, varbūt Valda Klišāna "Atmiņa klade" rosinās arī citus padomijas laikos augušos puikas un meitenes uzrakstīt savu kladi, ja ne publicēšanai, tad varbūt bērniem un mazbērniem, ja nu viņiem kādreiz rodas interese par laiku, kad nebija seksa, gari mati bija politiski nīdējami, avīzēs drukāja vienu patiesību, bet mājās vārdā nenosaukta dzīvoja cita. Valda Klišāna grāmatas "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijām uz vēsturi" izdevusi "Zvaigzne ABC". Šoreiz fragmentu lasījumu un sarunas ar autoru otrā daļa. Valda Klišāna "Pieauguša puikas atmiņu klade" un Gundara Āboliņa papildinājumi. 1. daļa Raidījumu atbalsta:

Fotoattēlā grāmatas sākumā redzams autors Valdis Klišāns, viņam aiz muguras Ļeņina portrets, bet uz galda  –VEF "Sigma", un tam visam ir nozīme un stāsts. Lasot Valda Klišāna grāmatu "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijas uz vēsturi", Gundars Āboliņš to papildina ar savām atmiņu ainām. Kas to lai zina, varbūt Valda Klišāna "Atmiņa klade" rosinās arī citus padomijas laikos augušos puikas un meitenes uzrakstīt savu kladi, ja ne publicēšanai, tad varbūt bērniem un mazbērniem, ja nu viņiem kādreiz rodas interese par laiku, kad nebija seksa, gari mati bija politiski nīdējami, avīzēs drukāja vienu patiesību, bet mājās vārdā nenosaukta dzīvoja cita. Valda Klišāna grāmatas "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijām uz vēsturi" izdevusi "Zvaigzne ABC". Šoreiz fragmentu lasījumu un sarunas ar autoru pirmā daļa. Plašāku sarunu ar Valdi Klišānu klausies raidījumā Kultūras rondo.   Raidījumu atbalsta:

„Ir cilvēki, kuri par manu labāko filmu uzskata „Es soļoju pa Maskavu”, citi – „Rudens maratonu”, vēl citi – „Kin-dza-dza” vai „Asaras bira”. Taču vairums ir pārliecināti, ka mana labākā filma ir „Neskumsti!” – Tu, Danelija, esi gruzīns, tāpēc tev arī tā ir sanācis! Nezinu. Varbūt tā arī ir.” Tas ir citāts no režisora Georgija Danelijas īsmetrāžas stāstiem no kinorežisora dzīves „Pasažieris bez biļetes”. Un, ja arī kādam šis uzvārds šķiet svešs, tad vismaz hrestomātiskie kadri no filmām „Mimino” un „Kin-dza-dza” noteikti varētu būt zināmi. Gundars Āboliņš turpina tulkot, un šoreiz viņš ir iztulkojis Danelijas grāmatu „Pasažieris bez biļetes”. Šī gada pēdējā Radio mazā lasītava notiks jūsu ausu priekšā jeb tiešajā ēterā, kad studijā būs aktieris Gundars Āboliņš un žurnāliste Ingvilda Strautmane.   Raidījumu atbalsta:  

Bibliotēka šokolādes fabrikā, lasāmzāle kinoteātrī, Grāmatrūpniecības arodu nams, kas vēlāk kļuva par slavenajiem Poligrāfiķiem, sīkumtirgus, Helmāra Rudzīša izdevniecība „Grāmatu Draugs”, par kuru interesējās policija, un daudzas citas „Lasāmvietas”. „„Lasāmvietas” ir ceļvedis pa lasīšanas vietām 20. gadsimta sākuma Rīgā. Ceļvedi izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēkas ciklā „Latviešu grāmatai 500”. Idejas autore un viena no sastādītājām ir pētniece Kristina Papule. Mēs esam gatavi ierakstīt 21. gadsimta sākuma Rīgas mums svarīgākās „Lasāmvietas” (un tam ceļvedī ir paredzētas īpašas baltas lapas – „Manas 21. gadsimta sākuma Rīgas lasāmvietas”), un noteikti sāksim ar Latvijas Radio Doma laukumā 8, kur Radio mazajā lasītavā grāmatas lasa Gundars Āboliņš, Agita Bērziņa, Nora Micpapa un Ingvilda Strautmane. Un lasīs arī turpmāk. Mēs tuvojamies Latviešu grāmatas 500. gadskārtai un arī Latvijas Radio simtgadei.   Raidījumu atbalsta:

Smējīgi stāstnieki esot visi Streiči, bet šoreiz Radio mazā lasītava sarunājas ar kinorežisoru Jāni Streiču un lasa viņa brāļa Ērika Streiča grāmatu "Latviešu dēkainis krievu armijā", kuru Ēriks nesagaidīja. Gundars Āboliņš lasa par to, kas ir armijnieka gulta, kādas dziesmas dziedātas un stāstu par slēpēm Leonoru un kādu aktrisi. Visi kopā vienojamies, ka, liekot kopā visus daudzos piedzīvojumus krievu armijā, varētu sanākt viena īsti laba filma. Ar asprātību un pašironiju karoja arī krietnais kareivis Šveiks. Ērikas Streiča grāmatu "Latviešu dēkainis krievu armijā" izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Žurnālisti kļūst bīstami, ja ilgi un pamatīgi iedziļinās kādā konfliktā, fiksē ceļā redzēto un sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, cik vien tas brīviem medijiem ir iespējams. Žurnālists Atis Klimovičs 90. gados sāka braukt uz vietām, kur notika etniskas sadursmes un kari. Un viņš brauc joprojām ne tikai, lai rakstītu, bet arī, lai vestu humānās palīdzības kravas. Visticamāk Atis arī pašlaik ir Ukrainā, bet ar viņu tikāmies Latvijā, kad tika vaļā vērta viņa grāmata ''Kara reportieris ceļā" ("Dienas grāmata"). Radio mazajā lasītavā Gundars Āboliņš lasa tikai trīs epizodes no Ata Klimoviča grāmatas ''Kara reportieris ceļā" - no Gruzijas, Afganistānas un 2014. gada Ukrainas. Kad Atim Klimovičam jautāju, kā iespējams orientēties konflikta vietā, viņš atbild pavisam vienkārši - "ja tu deviņus gadus brauc uz kādu valsti, tad arī sāc orientēties". Saruna ar Ati Klimoviču arī raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

Kāds ir Arno Jundzes Veidenbaums? Ungurmuižā tikāmies sarunās par romānu "Es nemiršu nekad", kas dokumentē Eduarda Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, aptverot visu mūžu, kā arī pārlapojām Zigfrīda fon Fēgezaka kultūrvēsturisko romānu "Senči un pēcteči" par Vidzemes muižnieku - Kampenhauzenu - dzimtu.   Raidījumu atbalsta:

Vai džentelmenis var būt bijušais? Grāfam Aleksandram Rostovam, kuram 1922. gadā jāstājas boļševiku tribunāla priekšā un jāsaņem sods – arests neparastā izsūtījuma vietā – viesnīcā "Metropole", kuru viņš nedrīkst atstāt, nākas arī sev atbildēt uz šo jautājumu, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.  Eimora Toulza romānā "Džentelmenis Maskavā" par vienu no galvenajiem varoņiem kļūst Maskavas viesnīca "Metropole". Romāns ir tik kinematogrāfisks, ka  perfekti ierakstās izdevniecības "Aminori" kino grāmatu sērijā, kurā ir gan Vudijs Alens, gan Pazolīni, gan Fellīni un Viktors Freibergs.  Eimora Toulza romānu "Džentelmenis Maskavā" no angļu valodas tulkojusi Māra Rūmniece, izdevis "Aminori".   Raidījumu atbalsta: