Kultras Rondo

Nākamnedēļ pasniegs ikgadējo Jāņa Baltvilka balvu par sasniegumiem bērnu literatūrā. Kādas ir tendences bērnu, jauniešu literatūras piedāvājumā un lasīšanas paradumos, skaidrojam Kultūras rondo sarunā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāju, Baltvilka balvas projekta vadītāju Silviju Tretjakovu un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieci Kristīni Kampmani. Silvija Tretjakova iepazīstina ar Jāņa Baltvilka balvas pretendentiem un informē par gaidāmajiem pasākumiem, Kristīne Kampmane pievērš uzmanību bērnu lasītprasmei un vērtē iespējas to veicināt, jo starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma "PIRLS 2021" rezultāti lieciena, ka Latvijā pasliktinājusies sākumskolas skolēnu lasītprasme. 24.jūlijā Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) pasniegs Jāņa Baltvilka balvas bērnu un jauniešu literatūrā un grāmatu mākslā. Vispirms plkst.11 LU Botāniskajā dārzā notiks starptautiskie bērnu literatūra

Šovasar jau divdesmito reizi Gaujienā notiek radošā mūzikas nometne „Vītolēni”, kas turpina izcilā komponista, profesora Jāzepa Vītola dzīves misiju – veidot muzikāli izglītotu tautu. Par nometni, jauno „Vītolēnu” paaudzi un Vītolsvētku svinīgajiem koncertiem saruna Kultūras rondo. Stāsta diriģents Matīss Pēteris Circenis, „Vītolēnu” pedagogs un Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs, diriģents Patriks Kārlis Stepe, „Vītolēnu” pedagogs, kora "Kamēr..." diriģents, Vītolsvētkos piedalīsies ar Cēsu kultūras centra jaukto kori „Beverīna”, un diriģents Oskars Jeske, „Vītolēnu” kora pedagogs, Cesvaines kora diriģents, vīru kora „Dziedonis” kormeistars. Gaujienas Vītolsvētku koncerti 2023.gadā būs 28. un 29. jūlijā. Piektdienas vakarā plkst. 21 Nakts koncerts – klusā un sirsnīgā noskaņā varēs ieklausīties mūzikas nometnes „Vītolēni” radošajos priekšnesumos. Sestdien plkst.14 „Vītolēnu” ansambļu un solistu koncerts.  Plkst. 18 Vītolsvētku koncerts, kurā piedalās „Vītolēnu”koris, simfoniskais orķestris un Latvijas

Dzimtene, tēvzeme, mātes zeme. Daudziem no mums šie ir sinonīmi, bet foto māksliniekam Georgam Avetisjanam tās ir trīs dažādas lietas – gan ģeogrāfiski, gan emocionāli. Latvija, Krievija, Gruzija. Vēlme izprast savas saknes Avetisjanam izvērtusies daudzu gadu projektā – triloģijā, kuras otrais stāsts – par Igarku aiz Polārā loka, kur izsūtījumā dzimusi viņa mamma – nupat iznācis apjomīgas fotogrāmatas un izstādes formā. Georgs Avetisjans Latvijas fotogrāfijā sevi pieteica pirms pieciem gadiem. Viņš bija atgriezies Latvijā pēc studijām ārzemēs un Fotogrāfijas muzejā atklāja izstādi „Dzimtene”. Tas bija vizuāli nostalģisks vēstījums par viņa dzimto ciematu Kalteni Kurzemes jūrmalā, par piederību, atmiņām un apkārtējās vides mainību. Šī tēma izrādījusies tik spēcīga un ietilpīga, ka Avetisjana radošajā mūžā izvērtusies veselā triloģijā. Jo viņš pats ir dzimis Kaltenē, viņa mamma – izsūtījumā Sibīrijā, bet tētis – Gruzijā, ar saknēm Armēnijā. „Varbūt daudziem cilvēkiem šie jēdzieni – mātes zeme, tēvzeme, dzimte

Izdevniecībā „Aminori” klajā nācis jauns dzejnieka un tulkotāja Jāņa Elsberga dzejas krājums „Bez variantiem”, kurā apkopotie dzejoļi tapuši pēdējo četrpadsmit gadu laikā. Kultūras rondo tiekamies ar Jāni Elsbergu, lai runātu par dzejoļiem, kas, kā autors saka, „jāatbrīvo no sevis”. „Bez variantiem” ataino Elsberga dzejas liriskā varoņa pārdzīvojumus un jūtas īpaši atkailināti, ar augstu atklātības un godīguma pakāpi. Lai arī dzejnieks bieži tveras pie ironijas, tā tomēr ir tikai bezjēdzīga slēpšanās, kad atklāts jau ir viss. Šajā dzejā ir izmisums, alkas, skumjas, kritiens pilnīga tumsā un bezcerībā, tad atkal cerība uz neiespējamo un atgriešanās pie mīlestības.

Jūnija vidū savu pirmo dzejoļu krājumu izdevusi latgaliešu literāte Dagnija Dudarjonoka. Krājumā apkopoti vairāk nekā 70 pēdējo piecu gadu laikā viņas sarakstītie dzejoļi, kuros autore runā par piedzīvoto mūsdienu Latgalē, dzīves jēgu, sevis meklējumiem, iekšējām pārmaiņām un sevis mīlēšanu. Kā literāro pseidonīmu Dagnija izmanto savu vārdu latgaliski – Dagneja.  Dzejnieces vietā Dagnejai labāk patīkot apzīmējums „ailiniece”, jo ailes latgaliski ir dzejas rindas. Ar latgaliešu literāti Dagneju jeb īstajā vārdā Dagniju Dudarjonoku satiekamies pie Preiļu parka vārtiem un, tā kā ir silts un saulains rīts, dodamies pastaigā pa parku. Rokās viņa tur savu pirmo dzejas krājumu „Ups, kūki i mes”, latviski - „Upe, koki un mēs.” Sarunājamies latgaliski. Arī visi krājumā apkopotie dzejoļi ir latgaliski. Grāmatā viņa mēģinājusi saglabāt savu Kalupes puses izloksni: „Piemēram „tīks”. „Kluss” nozīmē. Mana vecmamma, viņai ir 95 gadi, viņa pasaka vēl tā: „Tīks, vēja nav. Es domāju, tas ir tāds tīrākais avots, no kā vecos v

No 28. jūlija līdz 30. jūlijam gleznainais Siguldas pils komplekss kļūs par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam - XXIX Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem, kuros būs iespēja dzirdēt gan Latvijas, gan pasaules izcilākos operdziedātājus. Svētku unikalitāte slēpjas tajā, ka katru gadu, salīdzinoši īsā laika posmā, 2 - 3 nedēļu laikā, tiek iestudēts operas uzvedums, īpaši pielāgots gleznainajām un vēstures elpu ieskautajām Siguldas pilsdrupām. Kultūras rondo tiekamies ar solistiem Rihardu Mačanovski un Kalvi Kalniņu un Siguldas Opermūzikas radošo direktoru Daini Kalnu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) lielajā izstāžu zālē durvis vērusi izstāde ar aci piesaistošu nosaukumu un tēmu, kas neatstās daudz vienaldzīgo: "Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023". Izstādē iekļauti 48 dažādu paaudžu Latvijas mākslinieču darbi, kas runā par sievietes dzīvi visdažādākajos aspektos. Muzejs ar to vēlas mazināt stereotipus par feminismu un pievērst uzmanību gan sievietēm mākslā, gan viņu darbos aktuālajiem jautājumiem. Īsi pirms izstādes atklāšanas Latvijas Nacionālā muzeja lielajā pazemes apjomā vēl atbalsojas iekārtošanas trokšņi – tiek plēstas līmlentas, pīkst un rūc pacēlāji. Kā radusies iecere izstādei par feministiskiem skatījumiem Latvijas mākslā, stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Elita Ansone. „Uzskatu, ka ir jāpievēršas sociāli aktīvām tēmām, kas skar sabiedrību. Feminisms ir ārkārtīgi ietekmīga 20. un 21.gadsimta kustība. Kopš „#MeToo” sprādziena mēs faktiski varam runāt par ceturto feminisma vilni, un tas ir ļoti aktualizējis arī si

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijā Latvijas Patentu valdes delegācija iepazīstināja ar diviem Latvijai nozīmīgiem projektiem – viens no tiem ir bērnu raidījums "Tutas lietas". Savukārt izdevniecība "Neputns" izdevusi Luīzes Pastores un Elīnas Brasliņas "Mākslas detektīvu" sērijas grāmatu "Slepenā parole. Izlaušanās no pils".  Ar Tutu – aktrisi Lieni Sebri un rakstnieci Luīzi Pastori tiekamies Kultūras rondo. Latviešu bērnu iemīļotā un apbalvotā grāmatu sērija "Mākslas detektīvi" ir atgriezusies ar jaunumu – pirmo reizi sērijas vēsturē lasītājs aicināts kļūt par aktīvu detektīvnoslēpuma šķetinātāju! Šī grāmata paver durvis uz izlaušanās spēli baroka arhitektūras pērles Rundāles pils vēstures labirintos. Trīs azartiskas varones uzsāk "Zosu spēli", nokļūst pagātnē un uz savas ādas piedzīvo sarežģītos Latvijas vēstures posmus. Stāstā iekļauti āķīgi uzdevumi un spēļu elementi par Rundāles pils vēsturi, arhitektūru, interjeru un svarīgākajām personībām. Arī lasītājs stāsta gal

24. jūlijā aktieris Jānis Kubilis svinēs 100. dzimšanas dienu. Sveicieni aktierim un sarunas Kultūras rondo studijā: sarunājas viņa kolēģi Nacionālajā teātrī, aktieri Māra Zemdega, Uldis Dumpis un Uldis Anže un Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Savukārt visu nākamo nedēļu, no 18. līdz 23. jūlijam, Radioteātra laikā skanēs iestudējumi, kuros piedalījies Jānis Kubilis. Kā arī saruna no Latvijas Radio arhīva ar pašu aktieri.

Elbas filharmonijas goda ērģelniece Iveta Apkalna vakar, 13. jūlijā, ar ģimeni iebraukusi Rīgā, jo bērniem tikai šonedēļ beidzas skolas gads, un jau 16. jūlijā un spēles Saullēkta koncertā Jūrmalā. Kultūras rondo tiekamies ar mūziķi. Saullēkta koncerts Jūrmalā skanēs jau piekto reizi. "Sākumā bija traka ideja, kas dzima brīdī, kad "Dzintaru koncertzāle" un Guntars Ķirsis mani uzrunāja, jo viņi bija nobrieduši iegādāties digitālās ērģeles un mani uzrunāja kā māksliniecisku konsultantu un es arī pirms pieciem gadiem koncertā maijā šīs ērģeles ieskandināju," atminas Iveta Apkalna. Kad ērģeles iegādātās, māksliniece teikusi koncertzāles vadītājam, ka šo instrumentu ir iespēja pārvietot. Ivetas Apkalnas ideja bijusi par koncertu saullēktā. "Kas var būt skaistāks, kā būt brīvdabas koncertzālē pie jūras, bet brīdī, kad tur, kā šķiet, neviena nav. Šobrīd pēdējos piecus gadus, kad spēlēju šos saullēkta koncertus, tur ir daudzi un tūkstoši cilvēku," atzīst Iveta Apkalna. Šogad tiks veikts koncerta ieraksts un pi

Pašā Rīgas sirdī, Esplanādē, līdz augusta vidum ir skatāma Spānijas slavenā Prado muzeja kolekcijas izstāde. Tiesa gan, ne oriģināli, bet īpaši pilsētvidei pielāgotas muzeja slavenāko darbu reprodukcijas, kas ļauj tuvplānā iepazīt Prado kolekcijas bagātību. Parkā apskatāmie 50 lielformāta darbi aptver gandrīz tūkstoš gadu ilgu laika posmu rietumu glezniecībā. Prado vārdu daudzi Latvijā tuvāk iepazina pirms sešiem gadiem, kad mākslas muzejā “Rīgas birža” bija skatāma izstāde “Prado 12 raksturi”. Tā bija pirmā reize, kad pie mums bija skatāmi Spānijas slavenākā mākslas muzeja darbu oriģināli, un publikas interese bija milzīga: izstādi apmeklēja 75 tūkstoši cilvēku. Tagad Prado muzejs atgriezies Rīgā ar pavisam citādu projektu: pilsētvides izstādi, kuras mērķis ir popularizēt muzeja kolekciju caur pastaigas laikā apskatāmām gleznu reprodukcijām. Tā ir daļa no Spānijas kultūras diplomātijas programmas, sākot prezidentūru Eiropas Savienības padomē. Uz izstādes atklāšanu Rīgā ieradies arī Prado muzeja direktors M

Jūlijam raksturīgas senās mūzikas skaņas, jo jau savu skanējumu ar koncertiem Rīgā sācis Senās mūzikas festivāls, savukārt festivāls „Vivar Curlandia!” gaidāms nedēļas nogalē. Kultūras rondo par senās mūzikas jaunumiem stāsta festivāla „Vivat, Curlandia!” pārstāve, vijolniece Laura Šarova, diriģents Māris Kupčs un dziedātāji Ieva Sumeja (soprāns) un Rūdis Cebulis (soprāns). „Vivat Curlandia!” mājvieta ir Bauska. Senie mūzikas instrumenti, vēsturiski tērpi, operas izrāde sveču apgaismojumā, izcilas ārzemju viduslaiku mūzikas grupas un pašmāju senās mūzikas atskaņotājmākslinieki jau astoto gadu Bausku pārvērtīs par vietu, kur iespēja redzēt, dzirdēt un izjust viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka laika cilvēku ikdienu, izbaudot krāšņus senās mūzikas svētkus – VIII Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu “Vivat Curlandia!”, kas notiks 15. un 16. jūlijā. Senās mūzikas festivāls šogad norisinās no 11. līdz 15. jūlijam Rīgas baznīcās un koncertzālēs, kā arī Rundāles pilī, Mazajā Me

No 9. līdz 16. jūlijam Ludzā uz pasaules latviešu ģimeņu saietu „3x3” sabraukuši gandrīz 400 dalībnieki. Mācīties latvisko dzīvesziņu un stiprināt kopības izjūtu vistālāko ceļu uz Ludzu mērojuši latvieši no Austrālijas, Amerikas un Kanādas. 3x3 kustība radusies pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Amerikā, un tagad šādas nometnes notiek arī citviet pasaulē, bet liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu 3x3 vēlas piedzīvot tieši Latvijā. Dodamies uz Ludzu apciemot nometnes dalībniekus un uzzināt vairāk par nedēļas garumā paredzētajām aktivitātēm. Ir otrā saieta 3x3 diena. Ludzas vidusskolā kūsā dzīvība. Te iepriekšējā vakarā sabraukuši gandrīz 400 latvieši no visas pasaules. Tikko paēstas brokastis, un nu visi mēģina izlemt, kādā rīta aktivitātē vēlas iesaistīties. „Šogad esam saplānojuši laiku tā, lai paspētu gan ar bērniem apmeklēt kopā, gan katrs aiziet uz savu nodarbību. Es iešu vārīt alu mākslas skolas pagalmā, sieva ies aust uz amatnieku centru, bērni pētīs Ludzu,” stāsta Jānis Dzimtais no Sēlijas nova

Cēsu Mākslas festivāls un tā galveni akcenti – stāsta mūzikas programmas veidotājs Arturs Maskats un laikmetīgās mākslas izstādes „Tagadnes artefakti” kuratore Žanete Skarule. Cēsu Mākslas festivāls no 15. jūlija līdz 20. augustam ar Radio kora atklāšanas koncerta dziesmām bez vārdiem un laikmetīgās mākslas izstādi "Tagadnes artefakti" turpinās iedzīvināt Cēsu radošo un dizaina kvartālu "Rainis". Cēsu vāgneriāna ļaus piedzīvot operas "Zīgfrīds" koncertatskaņojumu, bet Pils parka estrādē baudīt Kārļa Lāča mūzikas teātra programmu. Līdzās muzikāls jaunatklājums – amerikāņu izcelsmes pianista Roberta Flaica solokoncerts, bet Cēsu Sv. Jāņa baznīcā "Schola Cantorim Riga" viduslaiku dziedājumi. Krāsu pasaule Raimonda Staprāna darbu ekspozīcijā un tehnoloģiju un vizuālās mākslas sinerģija Martina Vizbuļa izstādē, par festivāla programmu informē rīkotāji. 15. jūlijā festivāls tradicionāli iesāksies Laikmetīgās mākslas centrā ar izstādes "Tagadnes artefakti" atklāšanu. Turpinot aizvadītajā gadā aizsākto, arī šoreiz

Krāšņi izskanējuši XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dalībnieki devušies mājās un jau nedaudz arī atpūtušies, tāpēc, kamēr vēl visi piedzīvotais un pieredzētais svaigā atmiņā, vērtējam notikušo un arī domājam par nākotni, jo nākamie svētki būs jau pēc pieciem gadiem. Sajūsma un jautājumi. Diskusijas un jaunas idejas. Svētki, kas radījuši jaunu līmeni un sasnieguši cilvēkus Rīgas apkaimēs un viedierīcēs. Svētki, kas aktualizē Daugavas stadiona problēmas. Svētki, kas liek jautāt, vai koncertu laikā tiešām visu laiku jāstaigā un jāēd Mežaparkā. Svētku organizatoriskā un mākslinieciskā kvalitāte: koncertu producēšana, režija un vadīšana, izvērtēšana vēl priekšā. Kultūras rondo diskutē muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa, kura pati dziedāja un kura piedalījās kolektīvās monogrāfijas "Dziesmu svētkiem - 150. Vēsture, versijas" viena no autorēm, sociologs, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Jānis Daugavietis, Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte

Vēl šovakar, 8. jūlijā, Daugavas stadionā var noskatīties deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs". Tas veidots kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Kultūras rondo dejotāju un skatītāju iespaidus dokumentējām ģenerālmēģinājumā.

Kultūras rondo Svētku studijā Esplanādē – folkloras diena, jo Folkloras diena diena "Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums" šodien, 8. jūlijā, ir arī Dziesmu un deju svētkos. Tiekamies ar Folkloras dienas Esplanādē režisori, folkloras kopas "Kokle" vadītāju Dinu Liepu un Liepājas folkloras kopas "Ķocis" dalībniecēm Elzu Gudmane un Dārtu Vucenu. "Ķocis" arī muzicē studijā. Studijā viesojas un arī muzicē Sanfrancisko latviešu folkloras kopa "Migla" un Folkloras dienas mākslinieciskā vadītāja Anda Skuja. Stāstu par savu jauno kokli stāsta kopas "Migla" vadītāja Natālija Da Cruz. Viena no kopas dalībniecēm ir arī Sanfrancisko Jaunā teātra vadītāja Māra Luisa, kura stāsta par pievienošanos "Miglai". Savukārt Natālija Da Cruz spēlē arī teātri. Iespaidos dalās arī Una Roze, Madara Linde, Aelita, Emma un Timo. 130 Latvijas un diasporas folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, mazākumtautību folkloras kopas un pieci  stāstnieki 8. jūlijā pieskandina Vērmanes parku un Esplanādi, sniedzot iespēju, skatītājam aktīvi iesai

Ieklausāmies ģimeņu stāstos par piedzīvoto un vēl gaidāmo šajos svētkos. Tiekamies ar Kūlaiņu ģimene no Liepājas. Solveiga Kūlaine ir Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa un Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopas "Ķocis" vadītāja, kurā darbojas arī meitas – Emīlija Kūlaine (16) un Katrīna Kūlaine (13). Savukārt tētis Sandijs Kūlainis dzied korī "Intis". Svētkos ģimene sveica gājiena dalībniekus uz Kurzemes skatuves, piedalījās tautas tērpu skatē, folkloras kopai "Ķocis" Folkloras dienā 8.jūlijā paredzētas pat vairākas uzstāšanās. Kūlaiņu ģimene dziedās solo skaņdarbu "Novadu svīta" noslēguma koncertā "kopā augšup".  

Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadē Mežaparka Sidraba birzī 6. jūlija vakarā notika koru mūzikas lielkoncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš", izceļot tautas dziesmu kā kora dziedāšanas sākotni.   Īstais kora mūzikas koncerts, atzīst dziedātājas no Ventspils.   Zigfrīds Muktupāvels atzīst, ka "21. gadsimts ir ienācis Dziesmu svētkos, atrodamies modernā, skaitā vietā, nepazaudējuši savu dziesmu svētku būtību. Neesmu dzirdējis nevienu viduvēju viedokli, visi saka, ka skanējis brīnišķīgi".   Ģenerālmēģinājumā sastaptie skatītāji ir gandarīti par koncertā gūtajām emocijām, savukārt jau pēc koncerta uzrunātā ģimene nedaudz kritiski vērtē pašu noslēgumu, kad jau daudzi skatītāji bija devušies prom un arī dziedātāji pametuši estrādi. Kādā brīdī pat šķitis, ka nebūs, kas dzied "Pūt, vējiņi!" noslēgumā.