Kultras Rondo

Igaunijas latviešu kora „Ziemeļu balsis” dziedātāji, kuri šogad pārsteiguši Lietuvas simtgades dziesmu svētku rīkotājus, iemācoties visu svētku programmu un pievienojoties lielajam kopkorim. Viņu mērķis – trīs gados piedalīties visu trīs Baltijas valstu dziesmu svētkos. Stāsts par „Ziemeļu balsīm” ir daļa Māras Rozenbergas reportāžas no Viļņas, kur Lietuvas dziesmu svētki savā simtgadē piedzīvo vēl nebijušu mediju un skatītāju interesi. Kā lietuvieši svin savus dziesmu svētkus, par kuriem vairums no mums zina diezgan maz?

Latvijā viesojas ukraiņu dzejniece Ļuba Jakimčuka. Viņas dzīvi neatgriezeniski ir ietekmējis Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Viņa ir no Luhanskas apgabala un tur, Ļuba uzsver, karš ilgst jau desmit gadus. Par dzejnieku un rakstnieku atbildību, runājot par karu, par dzeju un to, ka arī šajā tumšajā laikā ukraiņi spēj saredzēt cerīgu noti, saruna ar dzejnieci. Viņa runā savā dzimtajā – ukraiņu valodā, tulko atdzejotāja un tulkotāja Māra Poļakova. Sarunā iepazīstam arī viņas zināmāko dzejas krājumu "Абрикоси Донбасу", (Donbasa aprikozes), kas drīzumā iznāks arī latviski. Autore atzīst, ka viņa, protams, priecājas par atdzejojumu katrā jaunā valodā, jo valoda ir dzīve, un tas nozīmē, ka viņas dzejoļi sāk jaunu dzīvi šajā jaunajā valodā. "Taču īpaši svarīgi ir tas, ka tulkojumi parādās bijušās PSRS valodās. Tādēļ, ka Padomju Savienībā spēkā bija viena optika - impērijas optika. Mēs cits uz citu skatījāmies it kā caur Maskavas brillēm, caur Maskavas lēcu. Un lielā mērā tas joprojām turpinās. Mēs zinām cits p

Daudzsēriju filmas - kā žanrs kinematogrāfijā. Kinokritiķe Dārta Ceriņa un kultūras publicists Žulijens Nuhums Kulibali ir skatījušies gan dokumentālo seriālu „Lāsts jeb Roberts Dērsts par dzīvi un nāvi”, kas 2015. gadā Amerikā radīja sensāciju, gan zināmā mērā labu izklaides seriālu „Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu”, kas nule kā iznācis.  

Par misiju katru gadu uz Vēsturisko ērģeļu svētkiem atjaunot ērģeles Kultūras rondo pārrunājam ar ērģelnieci, projekta inicatori Ilonu Birģeli un ērģeļu restauratoru Alvi Melbārdi, kurš tikko atjaunojis Drustu baznīcas ērģeles. 5.jūlijā Drustu luterāņu baznīcā ar restaurēto ērģeļu atklāšanas koncertu sāksies jau VIII Vēsturisko ērģeļu svētki "Latvija - ērģeļu zeme". Ilonas Birģeles izlolotais un mūzikas mīļotāju gaidītais projekts priecēs klausītājus no Ugāles Kurzemē, Vijciema Vidzemē līdz pat Viļakas staltajam dievnamam Latgalē. Visi Vēsturisko ērģeļu svētku koncerti 5. jūlijā pulksten 19 Drustu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks restaurēto ērģeļu un arī festivāla atklāšanas koncerts. Muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un tenors Mārtiņš Zvīgulis. 6. jūlijā pulksten 18 notiks koncerts "Concerto barocco" Kandavas luterāņu baznīcā, kurā uzstāsies ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja un soprāns Nora Kalniņa. 14. jūlijā pulksten 19 Vijciema luterāņu baznīcā būs iespēja dzirdēt ģitāras un ērģeļu dialogus ērģ

Lietuvā norisinās simtgades Dziesmu svētki. Tie sākās 29. jūnijā Kauņā, un svētku programmā nedēļas laikā Kauņā un galvaspilsētā Viļņā paredzēti kopumā 14 dažādi pasākumi. Sazināmies ar kolēģi Māru Rozenbergu, kura atrodas Viļņā un stāsta, kāda atmosfēra tur valda, Lietuvas Dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinību nedēļā.

Pārsteigumkalns pie Ērgļiem savulaik bija kalnu slēpotāju iecienīta vieta, bet nu jau septīto gadu tas savu pilnbriedu piedzīvo vasaras vidū, kad te uz visnotaļ pārsteidzošu kultūras programmu pulcējas festivāla „Optižūns” mākslinieki un skatītāji. „Optižūns” ir jaunās scenogrāfes Mariannas Lapiņas un viņas domubiedru radīta pasaule, kurā gaidīti visi, kas vēlas radoši eksperimentēt, meklēt domubiedrus un jaunus ceļus mākslā. Sižeta ievadā skan fragments no 2022.gada „Optižūna” notikuma, ko autori ar veselīgu ironiju dēvēja par „mega giga rokoperu” ar nosaukumu “Mīts par Māri Ansīti” – radošā komanda tai esot iedvesmojusies no metāloperas „Kurbads. Ķēves dēls”. Vietnē „Youtube” noskatāms viss vairāk nekā 40 minūšu uzvedums: kalna galā spēlē grupa „Jānis”, piekalnītē sasēduši skatītāji, bet dziedātāji un dejotāji veikli izspēlē drāmu uz slēpošanas kalna stāvās nogāzes. „Pirmoreiz mēs notikām 2018.gadā, un pirmos divus gadus tā bija, kā es to saucu, laba dārza ballīte. Bet pēc tam tas uzņēma apgriezienus. I

Saulgriežu laikā atvērās ne tikai laika lūkas, bet arī tautu folkloras naratīvu pētniecības dzīles. Jūnija vidū norisinājās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizēts Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības 19. kongress, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos. Kāda folklorai saistība ar ekoloģiju un kāpēc tā mums palīdz vairāk saudzēt vidi? Par secinājumiem pēc vērienīgā Tautas naratīvu kongresa Rīgā Kultūras rondo izjautājam folkloras pētniekus: filoloģijas doktoru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieku Sandi Laimi un filozofijas doktoru, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves vadošo pētnieku Tomu Ķenci. Ierakstā uzklausām Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības prezidenti profesori Sādnu Naitāni (Sadhana

Pārventas bibliotēka 2009.gadā kļuva par gada ievērojamāko ēku Latvijā, guvusi dažādas balvas, tai skaitā Latvijas Arhitektūra  gada lielo balvu. Autori: arhitektūras birojs INDIA, Pēteris Bajārs un komanda.  Bibliotēka no  grāmatu glabātuves izvērsta par apkaimes kultūras un sociālo centru, bet ēka kļuvusi par apkaimes identitāti transformējošu vietzīmi. Ierakstu sērijā „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā” dodamies uz Ventspili, lai kopā ar arhitektu Pēteri Bajāru izzinātu Pārventas bibliotēkas tapšanas stāstu, ielūkojamies arī bibliotēkas ikdienā.

Mūsu kolēģi Latvijas Radio Ziņu dienestā sagatavojuši jaunu un visnotaļ intriģējošu ierakstu ciklu par kultūru un dezinformāciju. Idejas autore ir Ziņu dienesta faktu pārbaudes pētniece Anete Bērzkalne. Ar viņu tiekamies Kultūras rondo. Pētām, pa kādiem ceļiem mūs sasniedz dezinformācija. Lai arī visbiežāk dezinformācija saistās ar sociālajiem medijiem un propagandas interneta vietnēm, tomēr tās ieroču arsenāls ir daudz plašāks par mūsu tradicionālo izpratni. Tā darbojas kā greizie spoguļi, kas izkropļo mūsu realitātes uztveri.  

Līdz šā gada 11. augustam VEF Kultūras pils telpās skatāma mākslinieces Patrīcijas Raven personālizstāde “Pastaigas dārzos”. Šajā izstādē māksliniece piedāvā skatītājiem gan pēdējos divos gados tapušos darbus, iedvesmojoties no garajām pastaigām Rīgas parkos, gan agrākos gados radītus darbus, kas veidoti abstraktā ekspresionisma glezniecības ietekmē. Raven darbi ataino dabas krāsas un noskaņas, mainoties gadalaikiem un noskaņām. Īpaši interesants ir lokālās kultūras artefaktu izmantojums mākslinieces glezniecībā. Viesturdārza Triumfa arka kalpo kā simbols portālam, kas paver ieeju mākslinieces radošajā pasaulē, savukārt Viktorijas Pelšes skulptūras “Leopardi” interpretācija atklāj mākslinieces pieķeršanos un interesi par dzīvnieku formu stilizāciju, ko viņa veiksmīgi iekļauj savos darbos. Krāsai ir galvenā loma Patrīcijas Raven glezniecībā. Kā minēts izstādes pieteikumā, "tā pārņem skatītāju savā varā, ir spilgta, niansēta un dominējoša. Prasmīgi pielietojot faktūras, triepienus un meklējot virzienus un

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadību no ilggadējā direktora Andra Vilka drīzumā pārņems Dagnija Baltiņa. Tiekamies ar viņu Kultūras rondo studijā. Dagnija Baltiņa pienākumus jaunajā amatā sāks pildīt no šī gada septembra. Kāds ir viņas redzējums Gaismas pils nākotnei? Atbildot uz jautājumu, kas būs prioritātes vai aktuālie darbi jaunajai LNB vadītājai, Dagnija Baltiņa atzīst, ka tā noteikti ir lasīšanas veicināšana, lasīšanas jautājumi kā tādi sabiedrībā. "Tā vispār ir bibliotēku loma, jo īpaši lauku vai reģionos bibliotēku loma kā kopienu centriem, kā kopienu stiprinātājiem, kā kopienu balstiem. Vispār, cik būtisks ir lasīšanas paradums, lai saprastu savu vidi sev apkārt, analizē Dagnija Baltiņa. "Tas nozīmē, ka lasām ne tikai, lai izklaidētos, bet labāk iepazītu pasauli, kurā dzīvojam. Tāpēc uzsveru, ka ir būtiski, ka lasām arī vietējo literatūru, vietējos laikrakstus, vietējās aktualitātes, nevis tikai sakām, ka sekojam līdzi starptautiskajām ziņām vai lasām tikai un vienīgi angļu valodā. Ta

Sazināmies ar mūsu kolēģi Ingvildu Strautmani, kura devusies uz Minsteres latviešu centru, svinot Latvijas Radio 1 raidījuma "Radio mazās lasītavas" desmitgadi. Kopā ar aktieri Gundaru Āboliņu un Vecpiebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāju Līvu Gruduli no 25. jūnija līdz 3. jūlijam "Mazā lasītava" devusies pie klausītājiem Vācijā. Mūsu pirmā pieturvieta bija Berlīnē, kur tapa raidījums par Valentīnu Freimani – nule kā iznākusi viņas grāmata “Antigones likums”, kas ir turpinājums pirmajai biogrāfiskajai grāmatai „Ardievu, Atlantīda!”. Tālāk esam devušies uz Minsteri, kur 28.jūnijā plkst.18 tiksimies ar diasporas lasītājiem un klausītājiem. Saruna būs par pirmajiem ceļojumu aprakstniekiem brāļiem Kaudzītēm, pārrunāsim Anšava Eglīša daiļradi, lasīsim nesen kā izdoto grāmatu “Lielais Mēmais. Filmu žurnālista piezīmes”. Pēc tam mūsu ceļš vedīs uz Vācijas dienvidiem, kur 30. jūnija pievakarē plkst.15 visus interesentus gaidīsim Latviešu kultūras centrā Bērzainē, Freiburgā. Ar Bērzaines saimniekiem jau tikā

Par cilvēka un dabas trauslumu un neparedzamību aicina domāt jauna izstāde „Dzirdes reljefi”. Kas ir apzināta klausīšanās un kā to var mācīties caur mākslu? Šodien, 28. jūnijā, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 tiks atklāta komponistu Agitas Reķes, Platona Buravicka un mākslinieces Kristas Dinteres imersīva skaņas izstāde “Dzirdes reljefi”. Atgādinot par cilvēka un dabas trauslumu, kā arī neparedzamību, izstāde “Dzirdes reljefi” sniedz skaņu pieredzi nesteidzīgiem un introspektīviem novērojumiem un aicina pievērsties apzinātai klausīšanās praksei caur taustes un dzirdes maņām. Kultūras rondo saruna ar izstādes veidotājiem: Kristu Dinteri un Agitu Reķi. Iepriekš uzrunājām arī komponistu Platonu Buravicki.

„Sudraba senioru pēcpusdienas” mākslas muzejā „Rīgas Birža” piedāvā nesteidzīgā atmosfērā iepazīt muzeja ekspozīcijas. Šopēcpusdien seniori aicināti uz tikšanos izstādē „Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās, 18.–21.gadsimts”. Pasākuma viesis – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja bibliotēkas vadītājs Artis Ērglis. Metam nelielu ieskatu ekspozīcijā, kas „Rīgas Biržā” būs skatāma līdz 20. augustam. 

Kā atdzīvināt Rīgas vēsturisko centru un vairot Vecrīgas pievilcību? Kādus vaibstus vecpilsētas dusošākajā posmā ieviesīs "Rail Baltica" būvniecība? Un – kā tiks likts lietā vēsturiski lielākais budžets – miljons eiro – iedzīvināšanas mērķu sasniegšanai ne tikai ar politiskiem, bet arī mākslas un kultūras instrumentiem? Par to Kultūras rondo saruna ar Rīgas pilsētas galveno dizaineri Evelīnu Ozolu un Rīgas centra attīstības biedrības pārstāvi Kasparu Kondratjuku.

Jaunais mākslinieks Kristians Fukss izmanto rotaļīgu pieeju, lai runātu par nopietnām lietām. Par to varam  pārliecināties, aplūkojot viņa jaunāko instalāciju „Istaba Nr. 6” galerijā ALMA. Mākslinieks turpina instalāciju ciklu, ko  aizsācis 2021.gadā. Jaunākā izstāde balstīta Platona nozīmīgākajā darbā „Valsts”. Trīs lielizmēra skulptūrās ietverts Platona sabiedrības dalījums filozofos, sargos-kareivjos un amatniekos. Ar mazāka izmēra skulptūrām ir mēģināts meklēt tikuma jēdzienu mūsdienu sabiedrībā. Galerijas centrālo sienu tātad apvij skautu mezgli sienas ciļņa vietā, pie sienas pulkstenis ar Mikipeli, kurai skrienot cipari virpuļo ap savu asi. Mikipele Kristiana darbos ienākusi kopš pirmās izstādes Ojāra Vācieša muzejā. Tagad tās ir trīs lielizmēra skulptūras, kurās atveidota Mikipele dažādās pozās, bet podestus veidojis Kristiana tēvs.  Vizuālās komunikācijas nodaļas absolvents Kristians Fukss nupat ieguvis maģistra grādu, un ekspozīcija galerijā ALMA iekļauta Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu

Tiekamies ar jauno literātu Robertu Vilsonu, kurš dzejas pasaulē sevi nupat pieteicis ar grāmatu „Muļķu ķērājs”.  Roberts Vilsons (1992) ir viens no literārā žurnāla “Žoklis” veidotājiem. Kopā ar tēvu, aktieri Ēriku Vilsonu veido monoizrādes skolu jaunatnei. Vilsona dzejoļi līdz šim publicēti interneta žurnālos “Punctum” un “Satori”, kā arī drukātajos izdevumos “Žoklis”, “Strāva” un “Avīzes Nosaukums”. Viņš publicējis arī atdzeju, tulkojumus un kritiku, bet “Muļķu ķērājs” ir dzejnieka pirmais dzejas krājums. Kā saka grāmatas redaktors Henriks Eliass Zēgners: “Roberta Vilsona debijas krājuma “Muļķu ķērājs” saknes iedzītas plašā literatūras laukā — no klasikas un filozofijas tekstiem līdz latviešu laikmetīgajai dzejai — kā radniecīgi jāmin Marts Pujāts un Artis Ostups —, taču Vilsona balss ir savrupa un spirgta. Grāmata lauž jaunu avangarda vilni, kura pacelto jautājumu mutulī jādomā par valodas sniegto iespēju slēpties, atklāties un mulsināt. Šie teksti satrauc, liek lauzīt galvu, pārdomāt labo un ļauno,

Latvijas Arhitektūras savienības simtās jubilejas gadā un gatavojoties kārtējai 29. Latvijas Arhitektūras gada balvai sākam jaunu ierakstu sēriju „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā”. Katrā no pieciem raidījumiem apskatīsim vienu objektu, kas nokļuvis Latvijas Arhitektūras gada balvas redzeslokā un ieguvis zelta ananasu. Arī ananasa stāsts ir īpašs, jo pirmajos apbalvošanas gados pasniedza īstus augļus, pēc tam balvas dizainu ananasa formā veidojuši mākslinieki līdz balva transformējies kā piespraude. „Jaunais skaistums ir sociālā atbildība” – šo domu izcelsim pirmajā cikla raidījumā. Un sākam ar privāto arhitektūru – arhitektes Brigitas Bulas Sāls māju Pāvilostā, kas 2019. gadā ieguva arhitektūras lielo gada balvu. "Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus." Tā Sāls māju 2019. gadā raksturoja arhitektūras gada balvas žūrija. Bet 2024. gadā, viesojoties Sāls mājā, arhitektūras kritiķis Vents

Pieci gadi Rundāles pils muzeja direktores amatā. Kādi ir pils muzeja lielākie izaicinājumi, jaunākie pētījumi un atklājumi? Tāpat aktuāls ir jautājums par Mežotnes pili un repertuārs, kas piestāv Rundāles vasarai. Lai pārrunātu to visu, Kultūras rondo studijā tiekamies ar Rundāles pils muzeja direktori Lauru Lūsi. Par Rundāles pils krāšņajiem Dārza svētkiem iztaujājam Rundāles pils muzeja galveno speciālisti, redaktori Daci Lāži, bet par Rundāles pils lustrām vislabāk zina stāstīt grāmatas „Gaismas ķērājas” autore Kristīne Budže.

Kultūras rondo ciemojas pie amatierteātriem Jelgavā un Lielvārdē, kas ieguvuši atzinību Latvijas amatierteātru skatē. Un kopā ar literatūrzinātnieci Līviju Volkovu atrodam Rūdolfa Blaumaņa asi elegantā formā rakstītu kritiku par latviešu teātri. Latvijas amatierteātru skatē par „Gada izrādi” tika atzīts Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra iestudējums “Jūtu tektonika” (režisore Aija Treija). Labākais komēdijas iestudējums – Līksnas pagasta Kultūras nama amatierteātra “Maskas” (režisors Māris Korsiets) izrāde “Godsymta lopsu medeibys”. Savukārt Lubānas lietišķās teātra grupas un režisora Jāņa Baloža kopienā balstītā izrāde “Pieaugšana ” novērtēta kategorijā “Formas oriģinālitāte”.