Kultras Rondo

21. jūnijā Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi „Sapņu tulkotāju sekta” noslēdz sezonu, pirmo pēc atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā 25. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT. Čulpana turpina mācīties latviešu valodu, bet Kultūras rondo skan viņas pirmā intervija latviešu valodā. Saruna, kurā pauzes ir vienlīdz svarīgas ar vārdiem. Man patīk runāt latviski, kā skaņa veidojas, ļoti silti un garšīgi.  Manas mājas tagad šeit - Latvijā. Kad atbraucu no Polijas, Vācijas, kur biju pēdējā laikā, man ir tāda sajūta, ka beidzot esmu mājās, kad atbraucu uz Rīgu, intervijā Latvijas Radio atzīst aktrise Čulpana Hamatova. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT kā štata aktrisei, turpmāk viņa būs ārštata aktrise, ņemot vērā vairākus apjomīgus projektus ārpus Latvijas. Viņa aizbrauca no Krievijas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parakstot vēstuli pret karu. Latvijā viņai nācās atbildēt uz arī neuzticības pilniem un pamatotiem jautājumiem, vai viņa tiešām ir sarāvusi saites a

Paziņoti teātra balvas „Spēlmaņu nakts” nominanti. Kultūras rondo studijā izvēles komentē žūrijas locekļi: teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte un teātra kritiķis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. 19. jūnijā, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) sadarbībā ar Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu preses konferencē paziņoja 2023./2024. gada sezonas Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominantus 14 kategorijās. Trešo gadu pēc kārtas visvairāk nomināciju – 18 – ieguvis Valmieras drāmas teātris. Otro vietu šogad ar 11 nominācijām dala Liepājas teātris un Latvijas Nacionālais teātris. Žūrijā strādāja arī teātra kritiķe Kitijai Balcare, teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore Anna Andersone, teātra zinātniece Evita Mamaja, teātra režisore un pedagoģe Māra Ķimele un teātra režisors un pedagogs Juris Rijnieks. "Spēlmaņu nakts" nominanti 2023./2024. gada sezonā Gada mazās formas izrāde "Gaišās naktis" (Liepājas teātris, režisore Kristīne Brīniņa) "Maigā vara" (

Galerijā „Māksla XO” līdz 10. augustam skatāma gleznotājas Ievas Iltneres izstāde „Mana istaba”. Kultūras rondo ieskatāmies Ievas Iltneres „istabā”, kādu viņa to atklāj personālizstādē. Studijā māksliniece Ieva Iltnere un galerijas „Māksla XO” vadītāja Ilze Žeivate. Ievas Iltneres „Mana istaba” ir viņas darbnīca, kur tiek izdzīvoti un radīti tēli gleznām. Vārdi “mana istaba” definē telpu, uzgleznotu dimensiju, kas raksturo Ievas Iltneres gleznotājas praksi, un skatītājam tiek dota iespēja pietuvoties šī radošā procesa izcelsmei. Ieva Iltnere atklāj lietas, kas viņu iedvesmo – gleznas, grāmatas, fotogrāfijas, dizaina priekšmeti, mode, arhitektūra, etnokultūra. Ar sev piemītošu talantu Ieva Iltnere veido gleznas telpu tādā veidā, kas liek domāt, ka redzamā aina tur bijusi mūžīgi. Viņai piemīt spēja līdzsvarā nolikt tēlus, priekšmetus un ainavu neatkarīgi no to izcelsmes un vēsturiskā perioda. Ieva Iltnere domā telpiskā kontekstā, nojaucot sienas plaknes un savedot kopā dažādus, dažkārt pilnīgi pretējus objektu

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ("Flow") ieguvusi prestižā Ansī starptautiskā animācijas filmu festivāla pilnmetrāžas filmu konkursa skatītāju balvu, žūrijas balvu, kā arī balvu par labāko mūziku un balvu filmas tālākai izplatīšanai. Kultūras rondo tiekamies ar filmas producentu Matīsu Kažu. Kā iesākas filma "Straume"? "Tas sākās ar to, ka Gintam pirms, man liekas, kādiem padsmit gadiem bija tāda īsfilma, ko viņš veidoja, kas saucās "Akla", kas arī bija par līdzīgiem tēliem, tur arī bija kaķis un laikam arī putns. Tad pēc filmas "Projām" izveides viņš uzsāka darbu pie šīs filmas pilnmetrāžas versijas, kura saucas "Straume" un kas stāsta par tādu kaķi - individuālistu, kurš dzīvo viens pats uz salas un negrib īsti draudzēties ar citiem zvēriem, kā jau kaķis. Tad lielu plūdu rezultātā kaķis ir spiests pielāgoties un viņš nonāk laivā kopā ar citiem zvēriem, tad viņiem kopīgi ir jāsadarbojas, lai pārvarētu plūdus," stāsta Matīss Kaža. Matīss Kaža atklāj, ka pie filmas vispirms sācis strādāt

Uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektora amatu kandidē JVLMA rektores pienākumu izpildītāja profesore, flautiste Ilona Meija un JVLMA Kora diriģēšanas katedras profesors Romāns Vanags. Rektora vēlēšanas notiks rīt, 19. jūnijā, bet vakar abi kandidāti piedalījās publiskās debatēs, kurās varēja iepazīties ar abu kandidātu prioritātēm akadēmijas nākotnei. Šīs ir ārpus kārtas vēlēšanas, jo pēc pavasarī gaismā nākušās informācijas par atsevišķu pasniedzēju nepiedienīgu uzvedību pret studentiem no amata atkāpās līdzšinējais rektors Guntars Prānis. Notikumi, kas pavasarī nāca gaismā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" starpniecību, ir iedevuši tādu kā kamertoni šīm debatēm. Lai gan, protams, ka akadēmijas dienaskārtībā ir vēl daudz citu būtisku jautājumu.  Kultūras rondo gan sekoja debatēm, gan uzklausīja vairākus akadēmijas pārstāvjus. Pirms pievēršamies pašām vakardienas debatēm, par šībrīža situāciju un visiem pēdējā laika notikumiem akadēmijā likās interesanti dzirdēt komponista Krista

Izstādē „Diplomandu dienas 2024” skatāmi šī gada Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbi. Ekspozīcija izvietota akadēmijas ēkās Kronvalda un Kalpaka bulvārī, kā arī citviet Rīgā, kopumā vairāk nekā 180 absolventu diplomdarbi. Izstādes ekspozīcija apskatāma ne vien divās Mākslas akadēmijas ēkās un akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT, absolventu darbi arī vairākās neatkarīgās mākslas telpās Rīgas centrā. Izstāde „Diplomandu dienas 2024” apmeklētājiem atvērta līdz 14.jūlijam, no trešdienas līdz sestdienai (izstāde slēgta Jāņu brīvdienās no 21. - 24.jūnijam).

Ir vasaras saulgriežu un Jāņu nedēļa, kuras laikā notiks arī Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības kongress, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos. Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves vadošo pētnieku Tomu Ķenci, kurš arī piedalījās kongresa programmas izstrādē, un etnomuzikoloģe LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves pētniece Ieva Vīvere, jo Folkloras krātuves simtgadē atklājam arī Jāņu dziesmu albumu no Latviešu folkloras krātuves. Kongress norisināsies no 17. līdz 21. jūnijam un tā tēma ir "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Reizi četros gados notiekošā ISFNR kongresa rīkošana šogad uzticēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam, tā ļaujot ne vien pulcēt tautas naratīvu pētniekus no visas pasaules un pievērst uzm

Atvadāmies no rakstnieka Alberta Bela (6.10.1938.–11.06.2024.), kurš šonedēļ aizgāja mūžībā. Alberts Bels reti sniedza intervijas, bet Latvijas Radio arhīvā saglabāts kāds ļoti svarīgs ieraksts. Tā ir Alberta Bela runa Radošo savienību plēnumā 1988.gadā, kas izraisīja ovācijas par tiešumu un drosmīgu nostāju latviešu  valodas jautājumā.  Alberta Bela zināmākie romāni ir "Būris", "Bezmiegs", "Cilvēki laivās". 1967.gadā uzrakstītajā romānā "Bezmiegs" Bels kritizēja padomju iekārtu un pret viņu tika ierosināta krimināllieta. Cenzētā variantā romāns tika publicēts 1987.gadā, bet necenzētā - tikai 2003.gadā. Pēc Bela romāniem uzņemtas filmas - 1974.gada kinolente "Uzbrukums slepenpolicijai", 1983.gada filma "Šāviens mežā" (1983), 1993.gada kinofilma "Būris". 1988.gada 11.novembrī, Rīgas pils Svētā Gara tornī pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem pacēlās Latvijas karogs. Šo karogu mastā uzvilka Alberts Bels un aktieris Ēvalds Valters. 1990.gadā Bels tika ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē un 4.maijā balsoja p

21. jūnijā Lielajā ģildē  notiks kamerorķestra "Davinspiro Camerata" koncerts "Atdzimšana". Šis būs pēdējais nozīmīgais simfoniskās mūzikas koncerts pirms ēkas rekonstrukcijas. Kultūras rondo studijā vijolnieks, diriģents un atskaņojuma vadītājs Daniils Bulajevs, kamerorķestra "Davinspiro Camerata" koncertmeistars Andrejs Jegorovs un čellists Maksims Skibickis. Kamerorķestris “Davinspiro Camerata” kopā ar vijolnieku Daniilu Bulajevu, pianisti Agnesi Egliņu, čellisti Gunu Šnē, vibrofonistu Andreju Puškarevu un klarnetisti Annu Mariju Kubecku atskaņos Dmitrija Šostakoviča, Maksa Rihtera, Georga Pelēča, Atrura Maskata un Raimonda Paula mūziku. Nosaukums “Atdzimšana” radies, pretnostatot abas koncerta daļas, no kurām pirmā izskanēs gandrīz pilnīgā tumsā.

Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC) Cēsīs 15.jūnijā ar vairākiem pasākumiem svinēs savas pastāvēšanas 10 gadu jubileju. Kultūras rondo vēl pirms svinībām tiekamies ar Pasaules latviešu mākslas centra izpilddirektoru Kārli Kanderovski, viņa mammu mākslinieci Leldi Kalmīti un mākslinieci Indru Avenu. Vispirms tikšanās radošajā kvartālā “Rainis” (Raiņa iela 27), kur apskatāma Zigfrida Sapieša (1924-2014, Skotija) iespaidīgā tēlniecības darbu izstāde "Tev būs samierināt monstrus". Svinības turpināsies PLMC telpās (Lielā Skolas iela 6), kur plkst. 16.30 atklās Voldemara Avena (1924-2022) līdz šim neizstādīto gleznu ekspozīciju un "Filadelfijas grupas mākslinieku darbu skati". Savukārt, plks 18.00 PLMC pagalmā gaidāms dienas īpašais muzikālais notikums - čellistes Sallijas Gintere (Sally Guenther) solo koncerts, viņas vīra mākslinieka Jāņa Mintika (1944-2014) piemiņai.

Rīga - Hamburga - Minhene - Rīga. Ko režisore Ilona Brūvere mums grib pastāstīt par savu dzīvi un filmām? Šonedēļ atvēršanu piedzīvos viņas grāmata "Citādā dzīve", bet portālā "filmas.lv" skatāmi viņas kino darbi. Kultūras rondo saruna ar Ilonu Brūveri. Režisores Ilonas Brūveres jubilejā Nacionālā kino centra (NKC) portāls "filmas.lv" sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidojis dokumentālo īsfilmu kolekciju, kas fokusē uzmanību uz īpašu periodu gan režisores filmogrāfijā, gan Latvijas vēsturē; kolekcija pieejama no 10. jūnija tiešsaistē bez maksas visā Latvijā.

Londonā dzimušā modes zīmola „Fyodor Golan” vārds Rietumu modes pasaulē komentārus neprasa. Viņu kolekcijas bijušas uz lielāko modes žurnālu vākiem un modes nedēļu skatuvēm, un viņu tērpus velk popmūzikas ikonas Madonna, Rianna un Lady Gaga. Mazāk zināms, ka viens no šī dizaineru dueta – Fjodors Podgornijs – ir no Latvijas. Jau kādu laiku viņš ir atgriezies dzimtenē un nupat kopā ar domubiedriem izveidojis krāšņu „Fyodor Golan” retrospekciju neparastā vietā – Muzeju krātuvē Rīgā, Pulka ielā. Pirms četriem gadiem atklātajai muzeju krātuvei Pulka ielā šis ir jauns piedzīvojums: ierasti lietišķās iekštelpas ir iegrimušas karaliski tumšzilā noskaņā, un darbinieki tagad uz kabinetiem iet gar manekeniem. Jau ārā pret oranžajām ēkas kolonnām kontrastē zili stiklota kafejnīca, bet iekšā zem kājām gurkst tumšzilas zāles paklājs. Dizaineram Fjodoram Podgornijam šī izstāde ir gan atskats uz starptautiski pazīstamā zīmola „Fyodor Golan” 13 darbības gadu posmu, kas tagad ir noslēdzies, gan sevis pieteikums Latvijas lai

Studentu idejas par virtuves ekspozīciju Ojāra Vācieša muzejā apkopotas izstādē „Virtuve”. Ojāru Vācieti  virtuves lietas nav interesējušas, tur saimniekojusi dzejnieka sievasmāte Emma Azarova, liecina muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina un produktu dizaina 3. kursa studenti virtuves ekspozīcijas tēmu risinājuši atšķirīgi un atbildīgi, uzsver pasniedzējs Holgers Elers. Četri dažādi virtuves ekspozīcijas risinājumi Ojāra Vācieša muzejā būs skatāmi visu jūniju. Ojāra Vācieša muzeja darbinieki nosauc vēl citas telpas, tai skaitā vannas istabu, arī bērnu namiņu pagalmā, ko vajadzētu nākotnē iekārtot un veidot ekspozīciju. Šoreiz studentu idejas Ojāra Vācieša muzeja virtuvei apskatāmas izstādē „Virtuve”. Pēc izstādes atklāšanas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, profesors Holgers Elers paskaidro, ka mācību uzdevums priekšmetā Ekspozīciju dizains bijis konkrēts  - Ojāra Vācieša muzeja ekspozīcijas daļa, ko paredzēts izvietot virtuvē. Studenti strādājuši grupās, tā tapuši četri atšķirīgi virtuves ek

Gaidot "Spēlmaņu nakts" nominantu paziņošanu, ieskatīsimies, kā mainās mūsdienu teātris Vācijā un arī Latvijā. Kultūras rondo studijā - teātra zinātniece un Jaunā Rīgas teātra literārās daļas vadītāja Margarita Zieda. Interesanti, ka pašlaik Berlīnē kulta statusā ir nevis kāda no teātra skatuvēm, bet gan Berlīnes koncertzāle, kuras galvenā diriģente Joana Mallvica veido "Ekspedīcijas koncertus", gan jokojot, gan skaidrojot, gan muzicējot, gan arī šarmanti pārsakoties. Par šiem ekspedīcijas koncertiem Berlīnes Konzerthaus stāsta arī Margarita Zieda sarunas beigās. Maijā Berlīnē notika gan tradicionālais "Berliner Thetaretreffen", kurā kritiķi izvirza 10 izrādes no visas vācvalodīgās telpas, tātad no Vācijas, Austrijas un Šveices, un starptautiskais jaunās dramaturģijas festivāls, kurā šoreiz uzmanība tika pievērsta Eiropas teātrim. Un droši vien teātra interesentiem ir vērts pievērst uzmanību gan britu dramaturgam un režisoram Aleksandram Zeldenam, kurš savulaik pieteicās par asistentu Pīteram Brukam, gan m

No 14. jūnijā izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zālē būs apskatāma Madaras Gruntmanes personālizstāde “Klusumā: Dzērājmeitiņa”. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes autori Madaru Gruntmani, kuru līdz šim pazinām kā dzejnieci. Ko nozīmē piedzīvot vardarbību? Kā dzeja var kļūt par dziedināšanas līdzekli? Šī līdz kaulam patiesā instalācija, kuras kuratore ir Korina L. Apostola (Amsterdamas Universitāte), aicina skatītājus iedziļināties sarežģītajā mīlestības un vardarbības mijiedarbībā. Izstādes centrā ir mākslinieces videodarbs, kurā savijas stāsts par atklātu un noklusētu vardarbību uz skarbu, neauglīgu ainavu fona, kuras caurstrāvo maģiska un vizuāli pārliecinoša noskaņa. "Man nav bijis mērķis tikt no viņas vaļā. Tas ir tāpat, kā nogriezt sev roku. Viņa ir ar mani visu laiku," tā par krājumu "Dzērājmeitiņa" (2018), kas tagad pārtapis arī izstāde, saka Mdara Gruntmane. Drīzumā krājums "Dzērājmeitiņa" iznāks arī Londonā angļu valodā. “Dzērājmeitiņa” ir izaicinājums tradicionālajam stāstī

Tartu laikmetīgās mākslas galerija „Kogo” no Igaunijas kļuvusi par oficiālo pārstāvi nu jau trim latviešu māksliniecēm – Elīnai Vītolai un Līgai Spundei nesen pievienojusies arī Sabīne Vernere. Šo notikumu izmantojām kā iespēju tuvāk iepazīties ar „Kogo” galeriju un noskaidrot, kā tā veido attiecības ar māksliniekiem, kāda var būt galerijas nozīme mākslinieka karjeras attīstībā un starptautiskajā pārstāvniecībā un kāpēc Igaunijā laikmetīgās mākslas galerijām pašlaik ir vieglāk izplest spārnus nekā pie mums. Uz mākslinieces Sabīnes Verneres studiju Alberta ielā Rīgā ved noskretušas, bet šarmantas kalpotāju kāpnes – vietām trūkst margu, no sienām nolupusi krāsa, bet visos stāvos durvis apgleznotas košās krāsās, radot sajūtu par veselu mākslinieku kopienu. „Nē, es esmu vienīgā, kas lieto šo kāpņutelpu, pārējiem dzīvokļiem tās droši vien ir virtuves durvis. Kāpēc tās ir tā apkrāsotas? Jo te jau no 80.gadiem ir mākslinieku darbnīca. Savulaik šos bēniņus atrada [Normunds] Brasliņš un [Valdis] Krēsliņš un iekārtoj

Māksla starp diviem kosmosiem – fizisko un digitālo. Maija nogalē mākslas centrā „Noass” Kaspars Brambergs bija sarīkojis izstādi „Aura Trigger”.  Ekspozīcijā bija apvienoti  fiziskie objekti un digitālie analogi,  izstāde ilga vien četras dienas, klāt esot arī pašam māksliniekam. Kā tradicionālās mākslas un jauno tehnoloģiju satuvināšanās aizrāvusi Kasparu Brambergu? Mākslinieks Kaspars Brambergs savā radošajā darbībā izmanto glezniecības un skulptūras paņēmienus, kurus var raksturot kā abstraktu monumentalitāti. Viņa lielformāta mākslas darbus raksturo materialitāte un kā pats autors mēdz teikt, „vieliskums”. Ik pa laikam darbus eksponē arī  mākslas centrā NOASS, poētiskākā, šķiet, bija izstāde pirms dažiem gadiem „Astoņi saullēkti”.  Kas aizrāvis mākslinieku šobrīd,  uzzinu, kad maija nogalē dažas dienas mākslinieks „Noasā” bija sarīkojis jaunāko izstādi, kurā izvietojis gan fiziskus objektus, gan to digitālos analogus blokķēdes monitoros. Izstādes otrā daļa paredzēta augustā arī mākslas centrā „Noass” -

Neierastās vietās un formās paredzēti iestudējumi Valmieras vasaras teātra festivālā. Kultūras rondo studijā festivāla direktors režisors Reinis Suhanovs un režisori un aktieri Iveta Pole un Matīss Budovskis.    Valmieras vasaras teātra festivālā, kas šogad notiks no 2. līdz 4. augustam, gaidāmas astoņas pirmizrādes dažādos spēles laukumos pilsētā un ārpus tās robežām. Festivāla galvenā tēma – "Dzīvība", kas tiks skatīta no dažādām pusēm: izrāžu kontekstā – dzimšana, dzīve, dzīvības cena indivīda, valsts, cilvēces šķērsgriezumā, bet festivālā kopumā – teātra kā dzīvās mākslas satikšanās ar skatītāju tuvplānā. Pamatā šī gada programma – pieaugušo auditorijai, bet bērniem un ģimenēm – trīs pagājušā gada jaundarbi. Festivāls ir īpašs laiks augustā gan teātra sabiedrībai, gan ģimenēm, gan maziem bērniem, gan jauniešiem. Vēl līdz 8. jūlijam var pieteikties Bērnu un jauniešu teātra institūtā nedēļu ilgai mācību programmai par bērniem, jauniešiem un skatuves mākslu tieši šai auditorijai. Šī gada īpašais notikums

Dizaina dienas ir atklātas. Kas ir biotekstils? Ko nozīmē „upcycling” jēdziens modes dizaina pasaulē? Kā ekocentriska domāšana var līdzēt uzlabot pakalpojumu dizaina sfēru? To Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkiem un pašiem studentiem. Studijā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, dizainere Sarmīte Poļakova, Dizaina balvas ieguvēja šajā gadā par "Pre–Loved" biotekstilu, starptautiskās Pakalpojumu dizaina maģistra studiju programmas SDSI vadītāja Ilze Supe un LMA Modes dizaina katedras maģistrantūras absolvente Zaiga Brutāne.

“Latgale ir tuvu” – ar šādu saukli šobrīd Daugavpilī notiek Teātra festivāls Nr.3. Šī festivāla iniciatori sākotnēji ir Rīgas teātri – "Dirty Deal Teatro", Ģertrūdes ielas teātris un arī Leļļu teātris. Iepriekš festivāls uzrunājis savus skatītājus Ventspilī, tad Rīgā un Liepājā, bet šogad festivāls nonācis Daugavpilī. Festivāla fokusā ir pārmaiņas – gan iekšējās, gan ārējās. Simbolisks ir arī šīgada festivāla sauklis – "Latgale ir tuvu", kurš aicina veicināt pārmaiņas šī reģiona uztverē. Tam par pamatu Daugavpils teātrī šajās dienās teātra mīļiem tiek piedāvātas izrādes, kas izceļas gan ar neierastu formu, gan šim brīdim aktuālu un vajadzīgu saturu. Un tam visam noslēgumā arī diskusijas  jeb sarunas ar teātra profesionāļiem ar skatītājiem.